Grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā nodoti Saeimai

Dzīvokļa īpašuma likums ir vairākkārt grozīts ar mērķi uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, gan samazinot lēmumu pieņemšanai nepieciešamo balsu skaitu, gan arī ļaujot izmantot elektroniskas balsošanas iespējas Būvniecības informācijas sistēmas ietvaros.

Dzīvokļa īpašuma likumā turpinās grozījumu saskaņošana starp ministrijām, izmaiņas nodotas Saeimai.

Grozījumu mērķis ir uzlabot dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas procedūru, lai tiktu nodrošināta sekmīga dzīvojamo māju pārvaldīšana, kā arī sasniegti Eiropas Savienībā izvirzītie energoefektivitātes mērķi.
Tāpat ar likumprojektu paredzēts noteikt aizsardzību attiecībā uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ.

• Papildināt 16. pantu ar 3.¹ daļu šādā redakcijā:
  “(3¹) Sasaucot atkārtotu dzīvokļu īpašnieku kopsapulci atbilstoši šā likuma 19. panta 8.¹ daļai (turpmāk – atkārtota kopsapulce) dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir uzskatāms par pieņemtu, ja par to nobalso dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi no atkārtotajā kopsapulcē pārstāvēto dzīvokļu īpašumu skaita. Organizējot atkārtotu aptauju atbilstoši šā likuma 20. panta 2.¹ daļai (turpmāk – atkārtota aptauja) dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai nepieciešams, lai “par” nobalso vairāk nekā puse no tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri noteiktajā termiņā sniedz atbildi.”

• Papildināt 17. pantu ar desmito daļu šādā redakcijā:
  “(10) Dzīvokļu īpašnieku kopība nav tiesīga pieņemt lēmumus atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā par pārvaldniekam uzdoto pārvaldīšanas darbību uzdošanu vai atsaukšanu, kā arī lēmumus kuru pieņemšanai saskaņā ar šā panta nosacījumiem vai dzīvokļu īpašnieku kopības nolemto, nepieciešams lielāks balsu skaits par vienkāršu balsu vairākumu no visiem dzīvokļu īpašumiem.”

• 18. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:
  “(1) Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas, kā arī spēkā stāšanās kārtību un veidu nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība, ievērojot šā likuma noteikumus. Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, kas tiek pieņemti atkārtotā kopsapulcē vai atkārtotā aptaujā, stājas spēkā vienu mēnesi pēc to pieņemšanas.”;
  izteikt sesto daļu šādā redakcijā:
  “(6) Sasaucot kopsapulci vai atkārtotu kopsapulci, kā arī organizējot aptauju vai atkārtotu aptauju, kopsapulces vai aptaujas organizators par to informē arī pārvaldnieku un ne vēlāk kā viena mēneša laikā no dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas dienas to nosūta pārvaldniekam.”

•  19. pantā: papildināt ceturto daļu ar trešo teikumu šāda redakcijā:
  “Uzaicinājumā uz atkārtotu kopsapulci norāda dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumus.”;
  papildināt pantu ar 8.¹ daļu šādā redakcijā:
  “(8¹) Ja kopsapulce, kas izveidota, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu nav lemttiesīga, tad ne agrāk kā divas dienas pēc sākotnējās kopsapulces var sasaukt atkārtotu kopsapulci, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu. Ja kopsapulce ar to pašu darba kārtību tiek sasaukta mēneša laikā pēc sākotnēji sasauktās kopsapulces, tā ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.”

• 20. pantā: izteikt otro daļu šādā redakcijā:
  “(2) Ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks (turpmāk — aptaujas organizators) katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Atkārtotajā aptaujā norāda arī dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšanas nosacījumus. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas.”;
  papildināt pantu ar 2.¹daļu šādā redakcijā:
  “(2¹) Ja Būvniecības informācijas sistēmā izveidotā aptaujā dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem, noteiktajā termiņā nav snieguši atbildi, tad mēneša laikā, bet ne agrāk kā divas dienas pēc sākotnējās aptaujas, izmantojot Būvniecības informācijas sistēmu, var tikt organizēta atkārtota aptauja kurā nepieciešams, lai atbildi būtu snieguši dzīvokļu īpašnieki kuri pārstāv vairāk nekā vienu trešdaļu no visiem dzīvokļu īpašumiem.”

Avots: tapportals.mk.gov.lv