Kāda ir nākotne padomju laika daudzdzīvokļu mājām?

TV24 raidījumā “Nacionālo interešu klubs” Asociācijas “Mājoklis” priekšsēdētāja, SIA “Force Lex” Pārvaldnieku izglītītbas iestādes dibinātāja un valdes locekle Dace Vārna skaidro – kāpēc ēku atjaunošanas tempi valstī “buksē”, kas ir atbildīgs par ēkas tehnisko apsekošanu un kāpēc valstij ir svarīgi precīzāk mērķēt atbalstu, kas motivētu māju atjaunošanā. Dzīvokļu īpašnieku biedrību loma un kā ziemeļu kaimiņiem ir izdevies mainīt dzīvokļu īpašnieku attieksmi. Kāpēc atjaunoto māju skaits Igaunijā ir daudzkārt lielāks kā Latvijā? Vai kopību var uzskatīt par veiksmīgu kolektīvās atbildības modeli mājas pārvaldīšanā?

Lielākā daļa Latvijas mājokļu (69%) atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Dzīvojamo fondu galvenokārt veido 60.-80.gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās ar katru gadu pieaug siltuma patēriņš, jo ēkas norobežojošas konstrukcijas nolietojas, un māju tehniskais stāvoklis kļūst aizvien kritiskāks. Par situāciju mājokļu uzturēšanā lasi vairāk šeit.

Pienākums uzturēt daudzdzīvokļu māju izriet no Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, taču kā praksē nodrošināt to, lai visi dzīvokļu īpašnieki jeb kopība rūpētos arī par kopīpašumā esošo mājas daļu, kas atrodas ārpus viņu dzīvokļiem?

Praksē nepieciešamos darbus identificē un to veikšanu organizē nevis paši dzīvokļu īpašnieki, bet kvalificēts pārvaldnieks. “Pārvaldnieka uzdevums ir stratēģiski pareizi plānot, organizēt un pārraudzīt visus mājai nepieciešamos darbus. Tas nozīmē šo darbu plānu sagatavošanu un plānošanu ne mazāk kā trīs gadus uz priekšu ar skaidru izpratni, kas mājai ir vajadzīgs. Galvenais uzdevums – ne tikai nodrošināt mājas fizisku uzturēšanu un attīstību, lai saglabātu īpašuma vērtību, bet arī nepieļaut apdraudējuma iestāšanos.” uzsver D. Vārna. Vairāk par daudzdzīvokļu māju atbildību lasi šeit.

Tālredzīgs nama pārvaldnieks un zinoša dzīvokļu īpašnieku kopība ir atslēga drošam mājoklim un labai dzīves videi

“Pārvaldnieks ir tas, kurš nāk pie dzīvokļa īpašniekiem un argumentēti ar aprēķiniem pierāda nepieciešamību pēc konkrētiem darbiem un ieguldījumiem. Tāpēc ir svarīgi, lai pārvaldnieks būtu kompetents, skaidrotu dzīvokļa īpašniekiem par to, kādi ir riski, ja netiks kārtoti mājas uzturēšanas jautājumi un ja netiks veidots uzkrājums,” saka D. Vārna un uzver, ka pats būtiskākais ir, lai starp pārvaldnieku un dzīvokļu īpašniekiem valdītu uzticēšanās.

Iegūsti kvalifikāciju pie nozares zinošākajiem ekspertiem! No 30.aprīļa TIEŠSAISTĒ!