Apaļā galda sarunas par kopības statusu, mantu un saistībām

Apaļā galda diskusija ir 90 min. garš vebinārs, kuru vadīs lektore Mg.iur. D.Vārna. Atšķirībā no semināra formāta, vebinārā būs iespēja ne tikai uzdot jautājumus, bet uzklausīt citu diskusijas dalībnieku viedokļus, saņemt skaidrojumus, risināt neskaidros jautājumus, apmainīties ar viedokļiem, vai vienkārši klausīties debatēs bez aktīvas iesaistes.

Apaļā galda sarunas par kopības statusu, mantu un saistībām:

Saskaņā ar Augstākās tiesas 2019. gada 12. decembra spriedumu lietā Nr. SKC‑109/2019 dzīvokļu īpašnieku kopība ir atzīstama par īpaša veida tiesību subjektu – sabiedrību, kura pilnībā neatbilst kādam no Latvijas civiltiesībās jau atzītajiem tiesību subjektu veidiem (sprieduma 11.4.2. punkts), bet spēj iegūt mantu, uzņemties saistības un būt par atbildētāju un prasītāju tiesā.

Atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam, dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki. Spriedumā lietā Nr. SKC-109/2019 Senāts atzinis, ka katram dzīvokļa īpašniekam jāpiedalās kopībā ar savu ieguldījumu, tostarp, lai nodrošinātu kopības saistību izpildi pret trešajām personām (sprieduma 11.4.4. punkts).

Ar mērķi nostiprināt likumā Augstākās tiesas judikatūras atziņas, ka dzīvokļu īpašnieku kopība ir atzīstama par īpaša veida tiesību subjektu, kas spēj iegūt mantu, uzņemties saistības un būt par atbildētāju un prasītāju tiesā (sk. Augstākās tiesas 2019. gada 12. decembra sprieduma lietā Nr. SKC-109/2019 11.4. punktu un tā apakšpunktus) Ekonomikas ministrija uz 2.lasījumu Saeimā ir iesniegusi priekšlikumus likumprojektam “Grozījumi “Dzīvokļa īpašuma likumā” (Nr. 183/Lp13). Ar likumprojekta izskatīšanas gaitu var iepazīties Saeimas tīmekļa vietnē (https://www.saeima.lv/) sadaļā “Likumdošanas datu bāze”.

Priekšlikumi paredz grozīt Dzīvokļa īpašuma likuma 10., 15. un 16. pantu un papildināt likumu ar 15.¹ un 15.² pantu atbilstoši Augstākās tiesas judikatūrai precizējot dzīvokļu īpašnieku kopības statusu un ar to saistītos jautājumus, tostarp kopības pārstāvības un mantas regulējumu un paredz funkcionālu tiesisko bāzi, kuru tālāk ir iespējams uzlabot un attīstīt. 

Piemēram, priekšlikumi paredz kopības mantas veidu uzskaitījumu, tādējādi to nošķirot no kopības biedru – dzīvokļu īpašnieku – mantas. Kontekstā ar piedziņas vēršanu uz kopības mantu paredzēts, ka dzīvokļu īpašnieki nevarēs ierobežot piedzinēju tiesības vērst piedziņu uz kādu no kopības mantas veidiem, piemēram, dzīvokļu īpašnieku veiktajām iemaksām uzkrājuma fondam. Priekšlikumi paredz, ka piedziņa varēs tikt veikta arī uz tiem līdzekļiem, kurus dzīvokļu īpašnieki ir samaksājuši pārvaldniekam, lai tas nodotu šos līdzekļus t.s. komunālo pakalpojumu sniedzējiem.
Kā noskaidrot kopības mantisko stāvokli? Dzīvokļu īpašnieku kopību attiecībās ar trešajām personām pārstāv pārvaldnieks kā tās likumiskais pārstāvis. Pārvaldnieks savu pārstāvja statusu iegūst ar brīdi, kad kopība ar savu lēmumu uzdod viņam pārvaldīšanas uzdevumu un viņš tam piekrīt, noslēdzot pārvaldīšanas līgumu (sk. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 1. panta 5. punktu, 10. panta otro daļu).  Arī gadījumos, kad dzīvokļu īpašnieki nav pārņēmuši dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesības, šādas mājas pārvaldnieks (pašvaldība) saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.pantu būs dzīvokļu īpašnieku kopības likumiskais pārstāvis. Tāpēc, lai pārbaudītu subjekta mantisko stāvokli (kopības mantu), vispirms ir jāvēršas pie pārvaldnieka.

Šobrīd daudzās dzīvojamās mājās dzīvokļu īpašnieki vēl joprojām no pašvaldības vai valsts nav pārņēmuši mājas pārvaldīšanas tiesības un attiecīgi nav tiesīgi brīvi izvēlēties pārvaldnieku, kā arī viņu attiecības ar pārvaldnieku pakļautas speciālam normatīvajam regulējumam. Tas radījis daudz neskaidrību praksē.

Vebinārs ir ļoti noderīgs tieši praktisku problēmjautājumu risinājumiem!

Apaļā galda diskusija  notiks 13.oktobrī no plkst. 15:00-16:30

Dalības maksa 25 EUR.

Vietu skaits ierobežots!

Pieteikšanās, aizpildot zemāk esošo pieteikuma formu.

Pirms apaļā galda diskusijas tiešsaistē varat iesūtīt interesējošus jautājumus uz e-pastu: seminari@forcelex.lv