Situācija mājokļu uzturēšanā pasliktinās

Ģeopolitiskā un energokrīze, arī pieaugošā inflācija strauji ietekmē arī mājokļu uzturēšanu: daudziem ir problēmas samaksāt mājokļa uzturēšanas izdevumus, uzkrājas komunālie parādi. Tas ir kā apburtais loks – rēķini kļūst arvien lielāki un tos arvien grūtāk apmaksāt, jo ēkas nav siltinātas, bet siltināšana prasa investīcijas. Tas kopumā var novest ( vai jau ir novedis) pie tā, ka mājoklis kļūst par nepanesamu slogu – rēķini milzīgi, bet investīcijas, lai tos mazinātu – nav.

NOVECOJOŠAIS ĒKU FONDS UN ĪPAŠNIEKU ATTIEKSME/IEINTERESĒTĪBA 

Dzīvojamo ēku energoefektivitāte ir problēma visā Eiropā novecojošā ēku fonda un māju īpašnieku zemās ieinteresētības (izpratnes) dēļ. Arī Latvijā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošana sastopas ar dažādiem šķēršļiem.

Latvijā ir 16 tūkstoši daudzdzīvokļu mājas, kas būvētas padomju laikā. Statistikas dati rāda drūmu ainu: pēdējos 13 gados, kad Latvijā sākās daudzdzīvokļu māju siltināšanas programmas, ar valsts atbalstu, kas būtībā ir Eiropas Savienības struktūrfondu grants, nosiltinātas vien 1600 daudzdzīvokļu mājas jeb tikai 10% no kopējā skaita, kurām tas noteikti būtu jādara.

VAI IESPĒJAMS SCENĀRIJS, KA TUVĀKO 10 LĪDZ 15 GADU LAIKĀ DAUDZI CILVĒKI PALIKS BEZ MĀJOKĻA? 

Latvijas  vidusmēra iedzīvotāja mājoklis ir vecāks par viņu pašu un mājas ir būvētas laikmetā, kad energoresursu cenas bija zemas. Latvijā ir aptuveni 1 miljons mājokļu, no kuriem 69% atrodas daudzdzīvokļu mājās. Dzīvojamo fondu galvenokārt veido 60.-80.gados būvētas sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, kurās ar katru gadu pieaug siltuma patēriņš, jo ēkas norobežojošas konstrukcijas nolietojas, un māju tehniskais stāvoklis kļūst aizvien kritiskāks.

Pēc Latvijas Valsts kontroles revīzijas slēdziena, tika konstatēts, ka no revīzijā veiktajām pārbaudēm 60 % daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas ir ar būtiskiem bojājumiem: jumta seguma caurtece vai jumta seguma neatbilstošs stāvoklis, mitri pamati u.c. Visi šie defekti vēl neliek dzīvokļu īpašniekiem satraukties, tomēr savlaicīgi neveicot pasākumus to novēršanai un mājas tehnisko stāvokli neuzlabojot, ar augstu ticamību tuvākajos 10-15 gados māju nolietojums sasniegs tādu kritisko slieksni, ka ēkas ekspluatācija vairs netiks atļauta.

Ar šobrīd esošo renovācijas ātruma līmeni, kas ir zem 1 % ēku gadā, nav iespējams nodrošināt savlaicīgu pāreju uz klimatneitrālu līmeni līdz 2050. gadam. Vai ir risinājumi?

Šie un daudzi citi jautājumi tiks risināti konferencē “Mājoklis 2023”, kuru organizē Latvijas Dzīvokļu īpašnieku biedrību asociācija “Mājoklis”. Tiks apspriesta stratēģiskās un sistemātiskās koordinācijas nozīme daudzdzīvokļu ēku renovācijas uzsākšanā, kas palīdzētu māju īpašniekiem reaģēt uz energoefektivitātes problēmām.