VAI IGAUŅI DARA TO LABĀK? Mācību brauciena atskats
Šo jautājumu uzdevām gatavojoties mācību braucienam uz Pērnavu pie igauņu namu apsaimniekotājiem.
10.jūnijā, viesojoties Pērnavā, sapratām, ka gan igauņi, gan mēs daudzdzīvokļu mājas renovējam labi, bet igauņi, lai arī latviešaprāt lēnīgi pēc dabas, dara to ātrāk un nereti efektīvāk.
Mācību brauciena dalībnieki pārstāvēja gan Latvijas namu apsaimniekotāju uzņēmumus, gan valsts pārvaldi, gan dzīvokļu īpašnieku biedrības no Talsiem līdz pat Daugavpilij. Šis pasākums Latvijas delegācijai bija izstrādāts sadarbībā ar EKYL – Igaunijas daudzdzīvokļu māju apsaimniekošanas kooperatīvu asociāciju (Estonian Union of Co-operative Hausing Associations).
Mūs uzņēma EKYL priekšsēdētājs un Rakveres vicemērs Andres Jaadla un EKYL Pērnavas filiāles un biedrību vadītāji. Andres Jaadla sniedza informāciju par dzīvokļu apsaimniekotāju biedrību pārvaldīšanas principiem Igaunijā, par darbu, kas tiek ieguldīts, lai mājokļi kļūtu ilgtspējīgi, valsts atbalstu, finansējuma jautājumiem un jaunākām tendencēm renovācijas/energoefektivitātes paaugstināšanā.
Igauņi īpaši uzsver – galvenais ir nevis ēka, bet gan cilvēki, kuri tajā dzīvo, tāpēc valsts sniedz nozīmīgu atbalstu dzīvokļu īpašnieku izglītošanā. 2 valodās -igauņu un krievu- regulāri tiek izdots žurnāls ELAMU par apsaimniekošanas jautājumiem. Mājas prasmīga apsaimniekošana, savstarpēja komunikācija un renovācijas jautājumi ir nozares attīstības prioritāte.
“Liela nozīme sadarbībai un izglītošanai. Prieks, ka igauņi izmanto visas iespējas un darbus izdara kompleksi (siltināšana, ventilācija, saules paneļi). Drosmīgi lēmumi un rīcība.”
Igaunijā, tāpat kā Latvijā, lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo padomju laika daudzdzīvokļu mājās, kas ir enerģētiski neefektīvas, tomēr Igaunijā atšķirībā no Latvijas viss dzīvojamais fonds ir “pārņemts” jeb atrodas tikai pašu dzīvokļu īpašnieku biedrību pārvaldībā (Latvijā tikai apmēram 30 % ir “pārņemtās” mājas).
Igauņi pirms četriem gadiem visai drosmīgi atrada risinājumu – ar 2018.gada 1.janvāri ikviens dzīvokļa īpašnieks kļuva par dzīvokļu īpašnieku biedrības biedru uz likuma pamata saskaņā ar 2017.gadā pieņemto Dzīvokļu īpašumtiesību un dzīvokļu kopību likumu (Korteriomandi- ja korteriühistuseadus).
“Fantastiski kolēģi, patīkama sagaidīšana, Igaunijas valdības (gan valsts, gan pašvaldība) attieksme pie saviem iedzīvotājiem.“
“Viss ļoti labi noorganizēts, gan seminārs, gan pusdienas, gan ekskursija. Ļoti viss patika, vienīgais, laika apstākļi – sāka līt lietus un netikām līdz jūrai. Tātad, jābrauc vēlreiz!“
“Redzētais šķita no citas galaktikas.“
Acīmredzami veiksmīgs risinājums, par ko varējām pārliecināties arī praksē (kopība kā privāttiesiska juridiska persona, kuras intereses pārstāv īpašs tiesību subjekts – dzīvokļu biedrība). Ar attiecīgiem grozījumiem normatīvajos aktos igauņi raduši risinājumu arī jautājumam par dzīvokļa parādiem.
Pēc gardām pusdienām brauciena dalībniekiem bija iespēja apmeklēt trīs renovētās mājas – katru ar savu veiksmes stāstu un specifiku. Tika rādītas gan kāpņu telpas, gan bēniņi, gan pagrabstāvs, gan inženierkomunikāciju risinājumi. Uzzinājām finansēšanas risinājumu knifus, pieredzi kā kopībai izdevies pieņemt lēmumus. Visi kā viens bija pārsteigti par kvalitatīvo ventilācijas sistēmu, par kuru igauņiem arī bija savs īpašais stāsts.
Pēc renovēto namu apskates iepriecināja ekskursija pa Pērnavas vecpilsētu, kas, veiksmīgi paslēpusies starp skaistiem daudzdzīvokļu namiem, pārsteidza ar savu skaistumu un senatnīgumu.
Mācību brauciena dalībnieki savstarpēji iepazinās un apmainījās kontaktiem savā starpā un ar igauņu biedrību vadītājiem, lai turpmāk varētu sadarboties. Noslēgumā visi pieredzes apmaiņas brauciena dalībnieki saņēma ANO ilgtspējīgas mājokļu izcilības centra (UN Centre of Excellence on Sustainable Hausing) sertifikātu.
Nākamajā vasarā igauņi dosies ciemos pie mums.
Pēc vairāku interesentu lūguma, mācību braucienu uz Igauniju rīkosim atkārtoti vēl šogad – 25.AUGUSTĀ.
Ja Tev radās interese par igauņu pieredzi namu apsaimniekošanā, esi aicināts pievienoties!